1. Vispārīga informācija

AS “mogo” (turpmāk tekstā - Mātes sabiedrība) un tās meitas sabiedrības (turpmāk tekstā kopā - Koncerns) atrodas Latvijas Republikā. Mātes sabiedrība tika reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā 2012. gada 3. maijā kā akciju sabiedrība uz neierobežotu laiku saskaņā ar vispārējām uzņēmējdarbības tiesībām. 

“mogo” AS Koncerna mātes sabiedrība ir Mogo Finance S.A. (Luksemburga). “mogo” AS patiesais labuma guvējs ir Aigars Kesenfelds (38,1319%). Pārējo akcionāru līdzdalība nepārsniedz 25%.

Koncerns nodarbojas galvenokārt ar finanšu un atgriezeniskā līzinga pakalpojumu sniegšanu, patēriņa kredītu izsniegšanu klientiem, kā arī ar transportlīdzekļu nomu.

2021. gada 1. martā, īstenojot publisko piedāvājumu, Mātes Sabiedrība emitēja nodrošinātās obligācijas (LV0000802452) EUR 30 miljonu vērtībā, kuras no 2021. gada 31.marta atrodas regulētā tirgū - Nasdaq Riga Baltijas Regulētajā tirgū (skatīt piezīmi Nr. 30).

Konsolidētie finanšu pārskati par 2022. gadu ir apstiprināti ar valdes lēmumu 2023. gada 20. aprīlī.

Akcionāriem ir tiesības labot konsolidēto finanšu pārskatu pēc tā apstiprināšanas valdē.

2. Nozīmīgi grāmatvedības uzskaites principi

a) Finanšu pārskatu sagatavošanas pamatnostādnes

Konsolidētie finanšu pārskati par periodu, kas noslēdzās 2022. gada 31. decembrī, ir sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem.

Grāmatvedības politikas un vadības spriedumi attiecībā uz atsevišķiem posteņiem un jautājumiem to būtiskuma dēļ var īpaši ietekmēt Koncerna rezultātus un finansiālo stāvokli. Nākotnes notikumi var ietekmēt pieņēmumus, pamatojoties uz kuriem veiktas attiecīgās aplēses. Jebkāda aplēšu izmaiņu ietekme tiek atspoguļota konsolidētajos finanšu pārskatos to noteikšanas brīdī. Skatīt 3. piezīmi.

Konsolidētie finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar sākotnējās vērtības uzskaites principu, izņemot to, ka finanšu instrumenti ir novērtēti patiesajā vērtībā.

No konsolidācijas ir izslēgti darījumi Koncerna sabiedrību starpā, šādu darījumu atlikumi un nerealizētā peļņa. Arī nerealizētie zaudējumi ir izslēgti. 

Ja nepieciešams, ir veiktas korekcijas meitas sabiedrību uzrādītajos finanšu rezultātos, lai tie atbilstu Koncerna uzskaites politikai.

Vadība neizmanto segmentālu pieeju operatīvo lēmumu pieņemšanai. Visa Sabiedrības saimnieciskā darbība tiek veikta vienā ģeogrāfiskajā segmentā - Latvijā. Uzņēmums attīsta kredītu apkalpošanas biznesa virzienu, tomēr tiek uzskatīts, ka tas vēl nav pietiekami būtisks, lai uz pārskata perioda beigām to atsevišķi atspoguļotu atsevišķajos finanšu pārskatos.

Šis konsolidētais finanšu pārskats ir sagatavots, balstoties uz darbības turpināšanas principu. 

c) Izmaiņas grāmatvedības politikā un informācijas sniegšanā

Ir izmantotas tās pašas grāmatvedības uzskaites politikas, kas tika izmantotas pagājušajā finanšu gadā, izņemot šādus papildinājumus SFPS, kurus Koncerns ir pieņēmis no 2021. gada 1. janvāra.

Jaunu un papildinātu standartu un interpretāciju piemērošana

Laikposmā no 2022. gada 1. janvāra spēkā ir šādi grozījumi:

Apgrūtinoši līgumi - līguma izpildes izmaksas (37. SGS grozījumi);

• Pamatlīdzekļi: ieņēmumi pirms paredzētās lietošanas (16. SGS grozījumi);

• Ikgadējie uzlabojumi SFPS standartos 2018-2020 (grozījumi 1. SFPS, 9. SFPS, 16. SFPS un 41. SGS); un

• Atsauce uz konceptuālo struktūru (3. SFPS grozījumi).

Šie dažādu SFPS standartu grozījumi ir obligāti spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2022. gada 1. janvārī vai vēlāk. Sīkāku informāciju par to, kā grozījumi ietekmēja Koncernu, skatīt piemērojamās piezīmēs.

Apgrūtinoši līgumi - līguma izpildes izmaksas (37. SGS grozījumi)

37. SGS apgrūtinošs līgums ir definēts kā līgums, kurā neizbēgamās izmaksas (izmaksas, ko Koncerns ir apņēmies izpildīt saskaņā ar līgumu), kas saistītas ar līguma saistību izpildi, pārsniedz sagaidāmos saimnieciskos labumus saskaņā ar šo līgumu.

Grozījumi SGS 37.68A precizē, ka izmaksas, kas ir tieši saistītas ar līgumu, sastāv no:

•  Līguma izpildes papildu izmaksas, piemēram, tiešais darbaspēks un materiāli; un

•  Citu izmaksu sadalījums, kas tieši attiecas uz līgumu izpildi, piemēram, amortizācijas maksas piešķiršana pamatlīdzekļiem, ko izmanto līguma izpildei.

Koncernam pirms grozījumu piemērošanas nebija apgrūtinošu līgumu.

Izmaiņu rezultātā, nosakot līgumu izpildes izmaksas, Koncerns tagad ir iekļāvis dažas citas tieši saistītas izmaksas. Tādēļ Koncerns ir atzinis papildu apgrūtinošus līguma uzkrājumus 2022. gada 1. janvārī.

Saskaņā ar pārejas noteikumiem grupa piemēro grozījumus līgumiem, attiecībā uz kuriem tā vēl nav izpildījusi visas savas saistības tā gada pārskata perioda sākumā, kurā tā pirmo reizi piemēro grozījumus (sākotnējās piemērošanas datums), un nav atkārtoti precizējusi savu salīdzinošo informāciju.

Tiek atklāta 37. SGS grozījumu pieņemšanas ietekme uz 2022. gada 1. janvāri (palielinājums/( samazinājums)).

Pamatlīdzekļi: ieņēmumi pirms paredzētās izmantošanas (16. SGS grozījumi)

16. SGS grozījums aizliedz uzņēmumam no pamatlīdzekļu posteņu izmaksām atskaitīt visus ieņēmumus, kas saņemti, pārdodot posteņus, kuri saražoti, uzņēmumam sagatavojot aktīvu paredzētajai izmantošanai (piemēram, ieņēmumi no tādu paraugu pārdošanas, kas ražoti ražotnes testēšanas posmā pēc tās uzbūvēšanas, bet pirms komerciālās ražošanas sākšanas). Ieņēmumus no šādu paraugu pārdošanas kopā ar to izgatavošanas izmaksām tagad atzīst peļņā vai zaudējumos.

Šie grozījumi neietekmēja grupas gada beigu konsolidētos finanšu pārskatus, jo netika pārdoti šādi pamatlīdzekļi un iekārtas, kas bija pieejami lietošanai agrākā uzrādītā perioda sākumā vai vēlāk.

SFPS standartu ikgadējie uzlabojumi 2018. -2020. gadā (grozījumi 1. SFPS, 9. SFPS, 16. SFPS un 41. SGS)

•  SFPS Nr. 1: meitasuzņēmums kā pirmreizējs ieviesējs (FTA)

•  SFPS Nr. 9: maksas “10 procentu” pārbaudē par finanšu saistību atzīšanas pārtraukšanu

•  41. SGS: nodokļi patiesās vērtības novērtējumos

Atsauces uz konceptuālo ietvaru (grozījumi 3. SFPS)

SGSP 2020. gada maijā izdeva grozījumus 3. SFPS, kuros atjaunināta atsauce uz konceptuālo nostādni finanšu pārskatu sniegšanai, nemainot grāmatvedības prasības uzņēmējdarbības apvienošanai.

d) standarti, kas ir izdoti, bet vēl nav stājušies spēkā un nav piemēroti pirms spēkā stāšanās

SGSP ir izdevusi vairākus standartus, standartu grozījumus un interpretācijas, kas ir efektīvas turpmākajos pārskata periodos un ko grupa ir nolēmusi nepieņemt pirms termiņa.

Laikposmā no 2023. gada 1. janvāra spēkā ir šādi grozījumi:

•  Grāmatvedības politiku atklāšana (grozījumi 1. SGS un 2. SFPS prakses pārskatā);

•  Grāmatvedības aplēšu definīcija (grozījumi 8. SGS) un

•  Atliktais nodoklis, kas saistīts ar aktīviem un saistībām, kuras izriet no viena darījuma (grozījumi 12. SGS).

Laikposmā no 2024. gada 1. janvāra spēkā ir šādi grozījumi:

•  16. SFPS noma (Grozījums - atbildība par pārdošanu un atpakaļnomu)

•  1. SGS Finanšu pārskatu sniegšana (Grozījums - saistību klasificēšana par īstermiņa vai ilgtermiņa saistībām)

•  1. SGS Finanšu pārskatu sniegšana (Grozījums - ilgtermiņa saistības ar paktiem)

Grupa pašlaik izvērtē šo jauno grāmatvedības standartu un grozījumu ietekmi. Grupa neuzskata, ka 1. SGS grozījumi būtiski ietekmēs tās saistību klasifikāciju, jo konvertējamo parāda instrumentu pārvēršanas iezīme ir klasificēta kā pašu kapitāla instruments un tāpēc neietekmē tās konvertējamā parāda klasificēšanu kā ilgtermiņa saistības. 

Grupa neuzskata, ka citi SGSP izdoti, bet vēl spēkā neesoši, standarti būtiski ietekmētu Grupu.

Šis ir saraksts ar citiem jauniem un grozītiem standartiem, kurus informācijas sagatavošanas laikā bija izdevusi SGSP, bet kuri ir spēkā turpmākajos periodos. Kvantitatīvās un kvalitatīvās informācijas apjoms, kas jāsniedz par katru standartu, būs atkarīgs no katra uzņēmuma apstākļiem.

•  SFPS Nr. 17 apdrošināšanas līgumi (spēkā 2023. gada 1. janvārī) - 2020. gada jūnijā SGSP izdeva grozījumus SFPS Nr. 17, tostarp atlika tā spēkā stāšanās datumu uz 2023. gada 1. janvāri.

Konsolidācijas pamatnostādnes

Konsolidētais finanšu pārskats ietver AS “mogo” (turpmāk tekstā - Mātes sabiedrība) un tās meitas sabiedrības finanšu pārskatus par gadu, kas noslēdzās 2022. gada 31. decembrī. AS “Renti” finanšu pārskati sagatavoti par to pašu pārskata periodu, par kuru sagatavots Mātes sabiedrības finanšu pārskats, un izmantojot tādas pašas grāmatvedības politikas.

Kontrole pastāv, ja Mātes sabiedrība ir pakļauta vai tai ir tiesības uz dažādiem guvumiem no tās investīcijām ieguldījuma saņēmējā, vai tai ir spēja ietekmēt ieguldījuma saņēmēja darbības rezultātus, īstenojot savu ietekmi pār ieguldījumu saņēmēju. Meitas sabiedrību konsolidācija sākas, kad Mātes sabiedrība iegūst kontroli pār to, un beidzas, kad Mātes sabiedrība zaudē kontroli pār šo meitas sabiedrību.

Mātes sabiedrības un tās meitas sabiedrību finanšu pārskati ir konsolidēti Koncerna finanšu pārskatā, apvienojot attiecīgos aktīvu un saistību, kā arī ieņēmumu un izmaksu posteņus. Konsolidācijas procesā ir pilnībā izslēgti visi Koncerna sabiedrību savstarpējie darījumi, atlikumi un nerealizētā peļņa un zaudējumi no Koncerna sabiedrību savstarpējiem darījumiem. Uz nekontrolējošo līdzdalību attiecināmais pašu kapitāls un neto ienākumi finanšu stāvokļa pārskatā un peļņas vai zaudējumu aprēķinā un pārējo apvienoto ienākumu pārskatā atspoguļoti atsevišķi.

Meitas sabiedrības īpašnieku maiņa, nemainoties kontrolei, tiek uzskaitīta kā pašu kapitāla darījums. Papildu līdzdalības iegāde meitas sabiedrībā bez izmaiņām kontrolē tiek uzskaitīta kā pašu kapitāla darījums saskaņā ar SFPS Nr.10. Jebkāda starpība starp samaksāto atlīdzību un nekontrolējošās līdzdalības uzskaites vērtību, kas radusies tāda darījuma ietvaros, kurā nekontrolējošā līdzdalība tiek iegādāta vai pārdota, nezaudējot kontroli, tiek atzīta Mātes sabiedrības pašu kapitālā. Koncerns šo ietekmi atzīst iepriekšējo gadu nesadalītajā peļņā. Ja meitas sabiedrībai, uz kuru šāda nekontrolējošā līdzdalība attiecas, ir uzkrātas komponentes, kas atzītas citos ienākumos/ (zaudējumos), kas nav atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā, tās tiek pārklasificētas uz Mātes sabiedrības pašu kapitālu. 

2. Nozīmīgu grāmatvedības uzskaites principu kopsavilkums (turpinājums)

e) Svarīgākās grāmatvedības uzskaites politikas (turpinājums)

Konsolidācijas pamatnostādnes (turpinājums)

Ja Koncerns zaudē kontroli pār meitas sabiedrību, tas:
- pārtrauc atzīt meitas sabiedrības aktīvus (arī nemateriālo vērtību) un saistības;
- pārtrauc atzīt nekontrolējošo līdzdalību atbilstoši tās uzskaites vērtībai;
- pārtrauc atzīt pašu kapitālā uzskaitītās kumulatīvās pārrēķināšanas starpības;
- atzīst saņemtās atlīdzības patieso vērtību;
- atzīst paturētos ieguldījumus atbilstoši to patiesajai vērtībai;
- atzīst jebkādus guvumus vai zaudējumus apvienoto ienākumu pārskatā;
- atkarībā no apstākļiem pārklasificē visas uz Koncernu attiecināmās summas, kas iepriekš atzītas pārējo apvienoto ienākumu sastāvā, kā peļņu vai zaudējumus, vai nesadalīto peļņu.

Uzņēmējdarbības apvienošana

Uzņēmējdarbības apvienošana tiek uzskaitīta, izmantojot iegādes metodi. Iegādes izmaksas ir nosakāmas kā kopsumma, ko veido nodotā atlīdzība, kas noteikta pēc patiesās vērtības iegādes datumā un jebkādas nekontrolējošās līdzdalības apmēra iegādātajā sabiedrībā. Katrā uzņēmējdarbības apvienošanas darījumā Koncerns izdara izvēli novērtēt nekontrolējošo līdzdalību iegādātajā sabiedrībā vai nu pēc patiesās vērtības, vai arī pēc nekontrolējošās līdzdalības proporcionālās daļas iegādātās sabiedrības identificējamos neto aktīvos. Iegādes izmaksas tiek atspoguļotas apvienoto ienākumu pārskatā kā pārējās saimnieciskās darbības izmaksas.

Koncernam iegādājoties kādu sabiedrību, tas novērtē iegādātos finanšu aktīvus un pārņemtās saistības, lai tos atbilstoši klasificētu vai noteiktu, pamatojoties uz līgumu noteikumiem, ekonomiskajiem apstākļiem un citiem attiecināmajiem nosacījumiem iegādes datumā. Tas nozīmē arī to, ka iegādātajai sabiedrībai visi iegūtie atvasinātie finanšu instrumenti jāatdala no galvenā līguma.

Ja uzņēmējdarbības apvienošana tiek veikta pakāpeniski, pircēja jau iepriekš bijušās līdzdalības iegādātās sabiedrības pašu kapitālā patiesā vērtība iegādes datumā tiek pārvērtēta atbilstoši patiesajai vērtībai iegādes datumā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu un apvienoto ienākumu pārskatā. 

Ja uzņēmējdarbības apvienošanas sākotnējā uzskaite nav pabeigta līdz tā pārskata perioda beigām, kurā notiek apvienošana, Koncerns savos finanšu pārskatos norāda provizoriskas summas par tiem posteņiem, kuru uzskaites dati ir nepilnīgi. Novērtējuma perioda laikā Koncerns retrospektīvi koriģē iegādes datumā atzītās provizoriskās summas, lai tās atspoguļotu jauno informāciju, kas iegūta par faktiem un apstākļiem, kuri bija spēkā iegādes datumā un, ja tie būtu bijuši zināmi, būtu ietekmējuši šajā datumā atzīto summu novērtējumu. Novērtējuma perioda laikā Koncerns arī atzīst papildu aktīvus vai saistības, ja ir saņemta informācija par faktiem un apstākļiem, kas bija spēkā iegādes datumā un, ja tie būtu bijuši zināmi, būtu izraisījuši šo aktīvu un saistību atzīšanu šajā datumā. Novērtējuma periods beidzas, tiklīdz Koncerns saņem meklēto informāciju par faktiem un apstākļiem, kas bija spēkā iegādes datumā, vai uzzina, ka papildu informācija nav pieejama. Tomēr novērtējuma periods nepārsniedz vienu gadu no iegādes datuma. 

Jebkāda iespējamā atlīdzība, kas pircējam jāmaksā par iegādāto sabiedrību, tiek atzīta tās patiesajā vērtībā iegādes datumā. Turpmākās izmaiņas iespējamās atlīdzības patiesajā vērtībā, ja šī atlīdzība klasificēta kā aktīvs vai saistības, tiek atzītas apvienoto ienākumu pārskatā saskaņā ar SFPS Nr.9. Ja iespējamā atlīdzība klasificēta kā pašu kapitāls, tā netiek pārvērtēta. Turpmākus norēķinus uzskaita pašu kapitāla sastāvā. Ja uz iespējamo atlīdzību nav attiecināms SFPS Nr.9, tā tiek novērtēta patiesajā vērtībā un uzrādīta peļņas vai zaudējumu un apvienoto ienākumu pārskatā.

Citi nemateriālie aktīvi

Nemateriālie aktīvi ir uzskaitīti to sākotnējā vērtībā, kura tiek amortizēta aktīvu lietderīgās lietošanas laikā, izmantojot lineāro metodi. Ja kādi notikumi vai apstākļu maiņa liecina, ka nemateriālo aktīvu bilances vērtība varētu būt neatgūstama, attiecīgo nemateriālo aktīvu vērtība tiek pārskatīta, lai noteiktu to vērtības samazināšanos. Zaudējumi vērtības samazināšanās rezultātā tiek atzīti, ja nemateriālo aktīvu bilances vērtība pārsniedz to atgūstamo summu.

Citi nemateriālie aktīvi ir galvenokārt iegādātās datoru programmatūras.

Amortizācija tiek aprēķināta šādā aktīva lietderīgās lietošanas laikā, izmantojot lineāro metodi:

Finanšu aktīvi 

Finanšu instrumentu sākotnējā atzīšana

Atzīšanas datums

Kredīti un izsniegtie avansi tiek atzīti, kad naudas līdzekļi tiek ieskaitīti klienta kontā. Citi aktīvi tiek atzīti brīdī, kad Koncerns noslēdz līgumu, ar kuru tiek radīts finanšu instruments.

Finanšu instrumentu sākotnējā novērtēšana

Finanšu instrumenta klasifikācija sākotnējās atzīšanas brīdī ir atkarīga no konkrētā instrumenta līguma nosacījumiem un biznesa modeļa, kas izvēlēts instrumenta pārvaldīšanai, kā aprakstīts turpmāk. Finanšu instrumenti sākotnēji tiek novērtēti patiesajā vērtībā, kurai pievienotas vai atskaitītas darījuma izmaksas. Izņēmums ir finanšu aktīvi un finanšu saistības, kas uzrādītas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Citi debitoru parādi tiek novērtēti darījuma vērtībā. 

Finanšu aktīvu klasificēšana

Koncerns novērtē izsniegtos kredītus un izsniegtos avansus, radniecīgu sabiedrību parādus, aizdevumus radniecīgām sabiedrībām un pārējos aizdevumus un debitoru parādus amortizētajā iegādes vērtībā tikai tādā gadījumā, ja izpildīti abi no turpmāk minētajiem nosacījumiem:
• finanšu aktīvs tiek turēts tāda biznesa modeļa ietvaros, kura mērķis ir turēt aktīvus, lai iekasētu līgumiskās naudas plūsmas, un
• saskaņā ar līguma nosacījumiem finanšu aktīvs noteiktos datumos rada naudas plūsmas, ko veido vienīgi pamatsummas un procentu maksājumi (angl.: Solely payments of principle and interest (SPPI)) par nenomaksāto pamatsummu.

2. Nozīmīgu grāmatvedības uzskaites principu kopsavilkums (turpinājums)

e) Svarīgākās grāmatvedības uzskaites politikas (turpinājums)

Finanšu aktīvi (turpinājums)

Biznesa modeļa novērtējums

Biznesa modeli Koncerns nosaka līmenī, kurš vislabāk atspoguļo veidu, kādā tas pārvalda finanšu aktīvu grupas ar mērķi sasniegt biznesa mērķi, riskus, kuri ietekmē biznesa modeļa darbību (un finanšu aktīvus, kas turēti šā biznesa modeļa ietvaros) un veidu, kādā šie riski tiek pārvaldīti. Svarīgas Koncerna novērtējuma sastāvdaļas ir arī paredzamais pārdošanas darījumu biežums, vērtība un laiks.

Biznesa modeļa novērtējums ir balstīts uz saprātīgi sagaidāmiem scenārijiem, neņemot vērā “sliktākos” vai “stresa” scenārijus. Ja pēc sākotnējās atzīšanas naudas plūsmas tiek realizētas citādāk nekā Koncerns bija sagaidījis, Koncerns nemaina atlikušo finanšu aktīvu, kas turēti konkrētā biznesa modeļa ietvaros, klasifikāciju, bet gan izmanto šādu informāciju, turpmāk izvērtējot no jauna radītus vai iegādātus finanšu aktīvus. Novērtētais biznesa modelis ir turēt finanšu aktīvus, lai gūtu līgumā noteiktās naudas plūsmas.

Vienīgi procentu un pamatsummas maksājumu (SPPI) tests

Kā otro posmu klasifikācijas procesā, ja iespējams, Koncerns novērtē finanšu aktīva līguma nosacījumus, lai noteiktu, vai tie atbilst SPPI kritērijam. Finanšu aktīvi, kuriem tiek veikts SPPI tests, ir kredīti un izsniegtie avansi (ieskaitot finanšu aktīvus, kas rodas no atgriezeniskā līzinga darījumiem) un aizdevumi saistītajām pusēm, kas ietver vienīgi pamatsummas un procentu maksājumus.  Šī testa nolūkā “pamatsumma” ir definēta kā finanšu aktīva patiesā vērtība sākotnējās atzīšanas brīdī, un tā var mainīties finanšu aktīva darbības laikā (piemēram, ja tiek veikta pamatsummas atmaksa vai prēmijas / diskonta amortizācija). Aizdevuma darījumā visnozīmīgākie procentu elementi parasti ir atlīdzība par naudas laika vērtību un kredītrisks.

Novērtējot to, vai līgumiskās naudas plūsmas veido SPPI, Koncerns izvērtē konkrētā instrumenta līgumiskos noteikumos. Tas ietver novērtējumu attiecībā uz to, vai finanšu aktīvs ietver līgumisku noteikumu, kas varētu mainīt līgumisko naudas plūsmu laiku vai apjomu tādā apmērā, ka tas varētu neatbilst šim nosacījumam. Veicot šo novērtējumu, Koncerns izvērtē galvenokārt:
- ārpusbilances notikumus, kas varētu mainīt naudas plūsmu apjomu un laiku;
- priekšlaicīgas atmaksas un atmaksas termiņa pagarinājuma nosacījumus; un
- nosacījumus, kas ierobežo Koncerna prasījuma tiesības uz naudas plūsmām no konkrētiem aktīviem, (piem., aizdevumi bez prasījuma tiesībām papildus nodrošinājumam).

Aizdevuma līgumos ir noteikts, ka saistību neizpildes un ķīlas atsavināšanas gadījumā prasības apmērs nav ierobežots pārņemtās ķīlas vērtībā, un, ja ķīlas vērtība nesedz parādsaistību atlikumu, lai kompensētu kredītzaudējumus, no aizņēmēja var pieprasīt papildu resursus. Tāpēc šis aspekts nerada šķēršļus SPPI testa izpildei. Atsevišķos gadījumos Koncernam izsniegtiem ar ķīlu nodrošinātiem aizdevumiem Koncerna prasījuma tiesības ir ierobežotas un ietver tikai naudas plūsmas no aizdevuma nodrošinājuma (aizdevumi bez prasījuma tiesībām papildus nodrošinājumam). 

Lai noteiktu, vai šādi aizdevumi atbilst SPPI kritērijam, Koncerns izdara spriedumu. Sprieduma izdarīšanā parasti tiek izvērtēta šāda informācija:
- vai līguma nosacījumos ir konkrēti noteiktas summas un datumi, kuros jāveic aizdevuma maksājumi;
- ķīlas patiesā vērtība attiecībā pret aizdevuma vērtību; 
- aizņēmēja spēja un vēlme veikt līgumā paredzētos maksājumus par spīti ķīlas vērtības samazinājumam;
- Koncerna zaudējumu risks par konkrēto aktīvu salīdzinājumā ar aizdevumu bez prasījuma ierobežojumiem; un
- vai Koncerns gūs labumu no aktīvu vērtības pieauguma.

Atbilstoši izdarītajam spriedumam aizdevumi bez prasījuma tiesībām papildus nodrošinājumam, kas ir nodrošināti ar ķīlu, atbilst SPPI kritērijam.

Iegultie atvasinātie finanšu instrumenti

Koncernam ir noslēgti atsevišķi pārdošanas vai pirkšanas iespējas līgumi (opcijas), kas var paātrināt emitēto obligāciju atmaksu. Šādas opcijas paredzētas obligāciju (galvenā līguma) prospektā un individuālos līgumos ar obligāciju turētājiem un atbilst iegulta atvasināta instrumenta definīcijai saskaņā ar SFPS Nr. 9. Iegultais atvasinātais finanšu instruments ir hibrīda (kombinēta) instrumenta sastāvdaļa, kas ietver arī neatvasināta instrumenta apkalpošanas līgumu nolūkā, lai atsevišķas hibrīda instrumenta naudas plūsmas mainītos tādā veidā, kas līdzinās autonoma atvasinājuma naudas plūsmām. Iegultie atvasinājumi izraisa zināma vai visu veidu naudas plūsmas rašanos, kuras citos apstākļos līgumos būtu paredzēts mainīt saskaņā ar noteiktu procentu likmi, finanšu instrumenta cenu, preču cenu, ārvalstu valūtu maiņas kursu, cenu maksājumu indeksu, kredītu reitingu vai kredītu indeksu vai citu mainīgu faktoru, ar nosacījumu, ka nefinanšu mainīgā gadījumā šis mainīgais nav īpaši attiecināms uz kādu līgumu slēdzošo pusi.

Atvasinātais finanšu instruments, kas ir piesaistīts finanšu instrumentam, bet saskaņā ar līgumu ir pārvedams neatkarīgi no instrumenta, nav iegultais atvasinātais finanšu instruments, bet atsevišķs finanšu instruments.

2. Nozīmīgu grāmatvedības uzskaites principu kopsavilkums (turpinājums)

e) Svarīgākās grāmatvedības uzskaites politikas (turpinājums)

Iegultie atvasinātie finanšu instrumenti (turpinājums)

Iegultos atvasinātos finanšu instrumentus uzskaita atsevišķi no galvenā līguma, ja:
• galvenais līgums nav aktīvs, kam piemērojamas SPFS Nr. 9 prasības;
• galvenais līgums nav novērtēts patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā;
• iegultā atvasinātā finanšu instrumenta nosacījumi atbilstu atvasinātie finanšu instrumenta definīcijai, ja tas būtu ietverts atsevišķā līgumā; un
• iegultā atvasinātā finanšu instrumenta ekonomiskās iezīmes un riski nav cieši saistīti ar galvenā līguma ekonomiskajām iezīmēm un riskiem.

Nodalītos iegultos atvasinātos finanšu instrumentus novērtē patiesajā vērtībā un visas izmaiņas patiesajā vērtībā atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā (izņemot, ja tie tiek izmantoti naudas plūsmas vai neto ieguldījumu riska ierobežošanai) un uzrāda finanšu stāvokļa pārskatā kopā ar galveno līgumu. Koncernam ir atvasinātie finanšu instrumenti, kas iegulti finanšu saistību un nefinanšu galvenajos līgumos. Finanšu aktīvi tiek klasificēti atkarībā no biznesa modeļa un atbilstības SPPI kritērijam, kā izklāstīts iepriekš. Lūdzu, skatīt 3. piezīmi, kurā sniegta papildu informācija par iegultiem finanšu instrumentiem un to nošķiršanas apsvērumiem.

Finanšu instrumentu pārklasifikācija

Koncerns savus finanšu aktīvus vairs nepārklasificē pēc to sākotnējās atzīšanas, izņemot īpašos apstākļos, kad Koncerns iegādājas, atsavina vai izbeidz kādu darbības virzienu.
Finanšu saistības nekad netiek pārklasificētas. 2022. un 2021. gadā Koncerns nebija pārklasificējis savus finanšu aktīvus vai saistības.

Finanšu aktīvu un saistību un no finanšu nomas izrietošo prasību atzīšanas pārtraukšana

Turpmāk aprakstītie atzīšanas pārtraukšanas nosacījumi ir piemērojami visiem amortizētajās iegādes izmaksās novērtētajiem finanšu aktīviem. 

Atzīšanas pārtraukšana būtisku nosacījumu izmaiņu dēļ

Koncerns pārtrauc atzīt finanšu aktīvu, piemēram, kredītu un izsniegtu avansu vai no finanšu nomas izrietošās prasības, ja attiecīgā līguma nosacījumi mainīti tika lielā mērā, ka tas būtībā pārvērties par jaunu aizdevuma vai nomas līgumu; radušās starpības tiek atzītas kā peļņa vai zaudējumi no atzīšanas pārtraukšanas, ja jau nav atzīti zaudējumi no vērtības samazināšanās. No jauna atzītie aizdevumi paredzamo kredītu zaudējumu novērtēšanas nolūkā tiek klasificēti 1. stadijas kategorijā, ja vien jaunais aizdevums vai noma netiek uzskatīta kā pirkta vai iniciēta ar samazinātu kredītvērtību (POCI).
Izvērtējot, vai pārtraukt finanšu aktīva atzīšanu vai nē, Koncerns novērtē, vai modificētā aktīva naudas plūsmas ir būtiski atšķirīgas, un apsver šādus kvalitatīvos faktorus:
• Aizdevuma valūtas maiņa
• Darījuma partnera maiņa
• Izmaiņu rezultātā instruments vairs neatbilst SPPI kritērijam
• Vai ir dzēstas juridiskās saistības.
• Turklāt attiecībā uz kredītiem avansiem un no finanšu nomas izrietošajām prasībām Koncerns īpaši izvērtē veikto izmaiņu nolūku, lai palielinātu nomas termiņu. Tiek izvērtēts, vai izmaiņas ir veiktas komerciālu iemeslu dēl pēc klienta ierosinājuma vai kredīta restrukturizācijas dēļ. Vadība ir veikusi analīzi tām izmaiņām, kuras ir veiktas komerciālu iemeslu dēļ, un ir secinājusi, ka šādas izmaiņas rada būtiskas nosacījumu izmaiņas. Tas atbilst izmaiņu mērķim, kas ir radīt jaunu aktīvu ar būtiski atšķirīgiem nosacījumiem. Ja pirms izmaiņu veikšanas darījuma puses DPD rādītājs (kavēto dienu skaitu) ir mazāks par 5 un finanšu aktīva iezīmes tiek būtiski mainītas (piem., vidēji finanšu aktīva termiņš pieaug par vairākiem gadiem, kas būtiski maina aktīva termiņstruktūru), tiek uzskatīts, ka šīs izmaiņas tiek veiktas komerciālu iemeslu dēļ un to rezultātā sākotnējās nomas/aizdevuma atzīšana tiek pārtraukta.

Citas izmaiņas līgumu nosacījumos tiek uzskatītas par izmaiņām, kuru rezultātā netiek pārtraukta aktīva atzīšana (skat. sadaļu “Izmaiņas” zemāk).

Atzīšanas pārtraukšana citu iemeslu dēļ, izņemot būtiskas nosacījumu izmaiņas

Finanšu aktīva vai no finanšu nomas izrietošu prasību (vai atkarībā no apstākļiem finanšu aktīva vai no finanšu nomas izrietošas prasības daļas vai līdzīgu finanšu aktīvu vai no finanšu nomas izrietošu prasību grupas daļas) atzīšana tiek pārtraukta, kad beidzas tiesības uz naudas plūsmām no attiecīgā finanšu aktīva vai no finanšu nomas izrietošo prasību posteņa. Finanšu aktīvu vai no finanšu nomas izrietošu prasību atzīšanu Koncerns pārtrauc arī tādā gadījumā, ja tas nodevis finanšu aktīvu un nodošana atbilst atzīšanas pārtraukšanas kritērijiem.
Finanšu aktīvu vai no finanšu nomas izrietošas prasības Koncerns ir nodevis, ja Koncerns ir nodevis savas līgumā noteiktās tiesības uz naudas plūsmām no finanšu aktīva vai no finanšu nomas izrietošajām prasībām.

2. Nozīmīgu grāmatvedības uzskaites principu kopsavilkums (turpinājums)

e) Svarīgākās grāmatvedības uzskaites politikas (turpinājums)

Finanšu aktīvu un saistību un no finanšu nomas izrietošo prasību atzīšanas pārtraukšana (turpinājums)

Koncerns ir nodevis aktīvu tikai tādā gadījumā, ja tas:
- ir nodevis savas līgumiskās tiesības saņemt naudas plūsmas no šī aktīva;
- saglabā tiesības uz naudas plūsmām no finanšu aktīva, bet ir uzņēmies pienākumu veikt visu saņemto naudas plūsmu, kuras tas iekasē kādu trešo personu vārdā, pārskaitījumus bez būtiskas kavēšanās (“tranzīta pārskaitījumi”).

“Tranzīta pārskaitījumi” ir darījumi, kad Koncerns saglabā līgumā paredzētās tiesības uz finanšu aktīva posteņa (“sākotnējā aktīva posteņa”) naudas plūsmu, bet uzņemas līgumā paredzētas saistības izmaksāt šos naudas līdzekļus vienam vai vairākiem uzņēmumiem (“iespējamie saņēmēji”), ja tiek izpildīti visi trīs tālāk minētie nosacījumi:
Koncernam nav pienākuma veikt maksājumus iespējamiem saņēmējiem, ja no sākotnējā aktīva posteņa tas nav ieguvis ekvivalentus naudas līdzekļus, izņemot Koncerna izdarītos īstermiņa avansa maksājumus ar tiesībām uz pilnas aizdevuma summas un uzkrāto tirgus likmes procentu atgūšanu;
-  Koncerns nevar pārdot vai ieķīlāt sākotnējā aktīva posteni, izņemot kā nodrošinājumu iespējamajiem saņēmējiem attiecībā uz maksājumu veikšanas pienākuma izpildi;
- Koncernam ir jāveic visu saņemto naudas līdzekļu pārskaitījumi iespējamiem saņēmējiem bez būtiskas kavēšanās. Turklāt Koncernam nav tiesību reinvestēt šādus naudas līdzekļus, izņemot ieguldījumus naudā vai naudas ekvivalentos īstermiņa norēķinu periodā no naudas līdzekļu saņemšanas dienas līdz dienai, kurā tiek veikts pārskaitījums iespējamiem saņēmējiem, bet procentu ieņēmumus no šādiem ieguldījumiem nodod iespējamiem saņēmējiem.

Aktīva nodošana atbilst atzīšanas pārtraukšanai tikai tādā gadījumā, ja:
- Koncerns ir nodevis būtībā visus riskus un atlīdzības, kas izriet no īpašumtiesībām uz šo aktīvu, vai
-  Koncerns nav ne nodevis, ne saglabājis visus riskus un atlīdzības, kas izriet no īpašumtiesībām uz šo aktīvu, bet ir nodevis kontroli pār attiecīgo finanšu aktīvu.

Izmaiņas

Koncerns mēdz mainīt aizdevumu/ nomas sākotnējos nosacījumus, reaģējot uz aizņēmēja finansiālām grūtībām, tā vietā, lai pārņemtu nodrošinājumu vai īstenotu piedziņu citā veidā. Koncerns uzskata, ka aizdevums/ nomas līgums ticis pārstrukturēts, ja šādas izmaiņas veiktas aizņēmēja esošo vai gaidāmo finansiālo grūtību dēļ un ja Koncerns šādām izmaiņām nebūtu piekritis, ja aizņēmēja finanšu stāvoklis būtu bijis stabils. Finansiālo grūtību pazīmes ir saistību nepildīšana vai kavēto dienu skaits (angl.: Days Past Due (DPD)) pirms izmaiņu veikšanas ir vismaz piecas dienas. Šādas izmaiņas var ietvert līguma pārjaunošanu (ja tiek pārjaunots izbeigts līgums) vai maksājumu termiņa pagarināšanu (ja klienta kavēto dienu skaits ir vismaz 5). Citas izmaiņas, kas tiek uzskatītas par nebūtiskām, ietver tādas izmaiņas līguma nosacījumos, ar kurām samazina termiņu vai pamatsummu vai maina maksājumu datumu, un kuras parasti tiek ieviestas pēc klienta ierosinājuma.
 

Ja izmaiņu rezultātā nerodas būtiski atšķirīgas naudas plūsmas, kā aprakstīts iepriekš, izmaiņas neizraisa atzīšanas pārtraukšanu. Konsolidētajā apvienoto ienākumu pārskatā Koncerns iegrāmato izmaiņu radītu peļņu vai zaudējumus procentu ieņēmumos/izdevumos, kas aprēķināti saskaņā ar efektīvās procentu likmes metodi (4., 5. piezīme), pamatojoties uz izmaiņām naudas plūsmā, kas diskontēta ar sākotnējo efektīvo procentu likmi, izņemot, ja ir jau atzīti vērtības samazinājuma zaudējumi (8. piezīme). Papildu informācija par finanšu aktīviem un no finanšu nomas izrietošām prasībām ar mainītiem nosacījumiem ir sniegta sadaļā par vērtības samazinājumu.

Kā aprakstīts sadaļā “Atzīšanas pārtraukšana būtisku nosacījumu izmaiņu dēļ”, gadījumos, kad izmaiņas tiek veiktas komerciālu iemeslu dēļ, to rezultātā tiek pārtraukta sākotnējas nomas/no nomas izrietošo prasību atzīšana. Šādas izmaiņas ietver nomas vērtības palielināšanu un nomas termiņa pagarināšanu, kas tiek saskaņota ar klientu komerciālu iemeslu dēļ (t.i., gan klients, gan Koncerns ir ieinteresēti veikt būtiskas izmaiņas nomas/no nomas izrietošo prasību apjomā). Panākot vienošanos par izmaiņām, vecā līguma un no tā izrietošo prasību atzīšana tiek pārtraukta.

Nebūtisku izmaiņu uzskaite 

Ja naudas plūsmas, kas sagaidāmas no finanšu aktīviem ar fiksētu likmi, tiek pārskatītas tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar kredītrisku, izmaiņas līgumā paredzētajās nākotnes naudas plūsmās tiek diskontētas ar sākotnējo efektīvo procentu likmi un tad veiktas atbilstošas izmaiņas uzskaites vērtībā. Starpību starp iepriekšējo uzskaites vērtību iegrāmato vai nu kā pozitīvu, vai kā negatīvu korekciju finanšu aktīva uzskaites vērtībā, kas uzrādīta konsolidētajā finanšu stāvokļa pārskatā, kopā ar atbilstošu samazinājumu vai pieaugumu procentu ieņēmumos/izdevumos, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi.
Finanšu aktīva vai finanšu saistību uzskaites vērtība tiek koriģēta, ja Koncerns pārskata savas maksājumu vai ieņēmumu aplēses. Amortizētajā iegādes vērtībā novērtētu finanšu aktīvu vai saistību nosacījumu izmaiņas neizraisa to atzīšanas pārtraukšanu, bet gan tiek aprēķināta peļņa/zaudējumi no šādām izmaiņām. Koriģētā uzskaites vērtība tiek aprēķināta, pamatojoties uz sākotnējo efektīvo procentu likmi, un izmaiņas uzskaites vērtībā uzskaita kā procentu ienākumus vai izdevumus.
Izmaiņas aktīva līgumā noteiktajās naudas plūsmās atzīst apvienoto ienākumu pārskatā, un izmainīto finanšu aktīva uzskaites vērtību koriģē par veiktām izmaksām vai maksām, kuras tiek amortizētas atlikušā izmainītā instrumenta dzīves cikla laikā. Tādējādi izmaiņu veikšanas brīdī sākotnējā efektīvā procentu likme, kas noteikta pie sākotnējās atzīšanas, tiek pārskatīta, lai atspoguļotu veiktās izmaksas vai maksas.

Sagaidāmo kredītzaudējumu principi 

Ja kopš sākotnējās atzīšanas nav būtiski pieaudzis kredītrisks, ECL uzkrājumi tiek veidoti, balstoties uz 12 mēnešu laikā sagaidāmiem kredītzaudējumiem (12mECL), kā aprakstīts zemāk. Ja kopš sākotnējās atzīšanas ir būtiski pieaudzis kredītrisks, ECL uzkrājumi tiek veidoti, balstoties uz dzīvesciklā sagaidāmiem kredītzaudējumiem (LTECL). Koncerna politika, kas paredzēta, lai noteiktu, vai kredītrisks ir būtiski pieaudzis, ir aprakstīta turpmāk.

12mECL ir tā daļa no dzīves cikla ECL, kas atspoguļo paredzamos kredītu zaudējumus no finanšu instrumenta saistību neizpildes, kas ir iespējama 12 mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigu datuma. Atkarībā no finanšu instrumentu portfeļa iezīmēm gan LTECL, gan 12mECL aprēķina vai nu individuāli, vai portfeļa grupai.

Koncernā ir ieviesta politika, kas nosaka, ka katra pārskata perioda beigās ir jānovērtē, vai finanšu instrumenta kredītrisks nav būtiski pieaudzis kopš tā sākotnējās atzīšanas, izvērtējot izmaiņas saistību neizpildes riskā, kas var rasties finanšu instrumenta atlikušajā termiņā. Paskaidrojumi ir sniegti sadaļā “Finanšu aktīvu vērtības samazinājums” (3. piezīme).

 Finanšu noma - Koncerns kā iznomātājs 

Nauda un naudas ekvivalenti 

Naudas un naudas ekvivalentu atlikumus veido nauda bankā un kasē.

Pārdošanai turēti aktīvi

Ilgtermiņa ieguldījumus un atsavināšanas grupas Koncerns klasificē kā pārdošanai turētas, ja to uzskaites vērtības tiks atgūtas galvenokārt pārdodot aktīvus, nevis turpinot tos lietot. 

Pārdošanai turēti aktīvi ietver automašīnas, kas iegūtas, pārņemot ķīlas, kas nodrošinājušas spēkā esošu nomas līgumu saistības, kurām iestājusies saistību neizpilde. Pārņemtie ķīlu nodrošinājumi ir klasificēti kā turēti pārdošanai un novērtēti zemākajā no uzskaites vērtības un patiesās vērtības, atskaitot pārdošanas izmaksas (FVLCTS). Pārdošanas izmaksas ir papildu izmaksas, kas ir tieši attiecināmas uz aktīva pārdošanu, un neietver finanšu izmaksas un ienākuma nodokli.

Tiek uzskatīts, ka kritēriji klasificēšanai pārdošanai turēto aktīvu kategorijā ir izpildīti tikai tad, kad pārdošana ir ļoti iespējama un aktīvu ir iespējams nekavējoties pārdot tā esošajā stāvoklī. Darbībām, kas nepieciešamas aktīva pārdošanai, ir jānorāda, ka ir mazticams, ka pārdošanas nosacījumi tiks būtiski mainīti vai lēmums pārdot tiks atcelts. Vadībai ir jāizrāda apņemšanās pārdot aktīvu, un pārdošanas darījumam ir jānotiek viena gada laikā pēc klasifikācijas datuma. 

Pārdošanai turēti aktīvi finanšu stāvokļa pārskatā ir uzrādīti atsevišķi kā īstermiņa posteņi.

Uzkrājumi atvaļinājumiem

Uzkrājumi atvaļinājumiem tiek aprēķināti saskaņā ar LR normatīvo aktu prasībām.

Sākotnējās atzīšanas brīdī Koncerns var neatgriezeniski izvēlēties klasificēt savus ieguldījumus kā uzrādītus patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanas atzīšanu pārējos apvienotajos ienākumos (FVTOCI). Šo klasifikāciju Koncerns novērtē un piemēro katram instrumentam atsevišķi. Šie instrumenti sākotnēji tiek novērtēti patiesajā vērtībā, pieskaitot darījuma izmaksas, kas tieši attiecināmas uz to iegādi. Pēc sākotnējās atzīšanas šos instrumentus novērtē patiesajā vērtībā. Dividendes tiek uzrādītas peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Pārējā neto peļņa un zaudējumi tiek uzkrāti pārējo apvienoto ienākumu sastāvā un nekad netiek pārcelti uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu.                                                                                                                      
Ieguldījumi biržā nekotētu sabiedrību kapitālos tiek klasificēti un novērtēti kā ieguldījumi, kas uzrādīti patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanas atzīšanu pārējos apvienotajos ienākumos. Koncerns ir izvēlējies ieguldījumus biržā nekotētās sabiedrībās neatgriezeniski klasificēt šajā kategorijā, jo tam ir nodoms turēt šos ieguldījumus pārredzamā nākotnē. 

Darījumi ar savstarpējās kreditēšanas platformām 

Vispārīga informācija

Mātes sabiedrība un viena tās meitas sabiedrība kā aizdevumu izsniedzēji ir parakstījušas sadarbības līgumus ar savstarpējās finansēšanas platformu. Sadarbības līgums un attiecīgie cesijas līgumi ir spēkā, kamēr sadarbības partneri nav vienojušies pārtraukt sadarbību. Sadarbības līguma mērķis ir piesaistīt finansējumu, izmantojot internetā izvietotās savstarpējās kreditēšanas platformas.

Savstarpējās kreditēšanas platforma dod iespēju fiziskām un juridiskām personām - investoriem iegūt tiesības uz pilnībā proporcionālu procentu naudas plūsmu un pamatsummas naudas plūsmu, kas radusies no Koncerna izsniegtiem parāda instrumentiem (no finanšu nomas izrietošās prasības vai aizdevumus un izsniegtos avansus), pret avansa maksājumu pilnā apmērā. Šīs tiesības ir nostiprinātas, pamatojoties uz cesijas līgumiem starp investoriem un savstarpējās kreditēšanas platformu, kas darbojas kā aģents Koncerna vārdā. 

2. Nozīmīgu grāmatvedības uzskaites principu kopsavilkums (turpinājums)

e) Svarīgākās grāmatvedības uzskaites politikas (turpinājums)

Darījumi ar savstarpējās kreditēšanas platformām (turpinājums)

Koncerns ir noslēdzis divu veidu līgumus:

1) līgumi, saskaņā ar kuriem Koncernam jāgarantē investora investēto līdzekļu atmaksa pilnā apmērā (sniegta atpakaļpirkuma garantija) klienta saistību neizpildes gadījumā, pamatojoties uz kuriem tiek noslēgts cesijas līgums;
2) līgumi, saskaņā ar kuriem Koncernam nav jāgarantē investora investēto līdzekļu atmaksa pilnā apmērā (atpakaļpirkuma garantijas nav) klienta saistību neizpildes gadījumā, pamatojoties uz kuriem tiek noslēgts cesijas līgums.

Koncerns patur juridiskas tiesības uz saviem parāda instrumentiem (ieskaitot maksājumu iekasēšanu), bet daļēji nodod taisnīgu daļu un procentus investoriem ar savstarpējās kreditēšanas platformas starpniecību.

Savstarpējās kreditēšanas platformas debitoru un kreditoru parādi

Savstarpējā kreditēšanas platforma darbojas kā aģents, pārskaitot naudas plūsmas starp Koncernu un investoriem. Debitoru parādi par piesaistīto finansējumu no investoriem, izmantojot savstarpējās kreditēšanas platformu, atbilst no platformas saņemamajiem maksājumiem.

Prasības veidojas no cesijas, kas veikta savstarpējās kreditēšanas platformā, kuras ietvaros piesaistītais finansējums vēl nav pārskaitīts Koncernam (26. piezīme).

Komisijas maksa un maksa par pakalpojumiem, kas Koncernam jāmaksā platformai par finansējuma piesaisti, ir uzrādītas 10. piezīmē.

Savstarpējās kreditēšanas platformās piesaistīts finansējums

Saistības, kas rodas no cesijas līgumiem ar regresa prasījuma tiesībām vai bez tām, sākotnēji tiek atzītas izmaksu (iegādes) vērtībā, kas ir no investoriem saņemtās atlīdzības patiesā vērtība, no kuras atskaitītas ar aizdevuma izsniegšanu saistītās izmaksas.

Saistības pret investoriem tiek uzskaitītas bilances postenī “Savstarpējās kreditēšanas platformās piesaistīts finansējums” (31. piezīme), un tos uzskaita kā saņemtos aizņēmumus.

Pēc sākotnējās atzīšanas finansējums, kas piesaistīts, izmantojot savstarpējās kreditēšanas platformu, turpmāk tiek novērtēts tā amortizētajā vērtībā, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi. Amortizētā vērtība tiek aprēķināta, ņemot vērā aizdevuma izsniegšanas vai aizņēmuma saņemšanas izmaksas, kā arī jebkādus ar aizdevumu vai aizņēmumu saistītos diskontus vai prēmijas. Peļņa vai zaudējumi tiek atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā procentu ienākumi / izmaksās brīdi, kad saistību atzīšana tiek pārtraukta.

Koncernam ir jāatmaksā investoram proporcionāla daļa no piesaistītā finansējuma par katru parāda instrumentu saskaņā ar attiecīgā individuālā līguma nosacījumiem ar Koncerna klientu, kas var ilgt līdz 72 mēnešiem.

Cesijas līgumi ar atpakaļpirkuma garantijām

Cesijas līgumi ar atpakaļpirkuma garantijām nodrošina tiešu atpakaļpirkumu Koncernam, tādējādi tie neatbilst kritērijiem, kas ļautu tos klasificēt par līgumiem, kas paredz “tranzīta pārskaitījumus” saskaņā ar SFPS Nr. 9. 

Līdz ar to Koncerna attiecīgie parāda instrumenti neatbilst daļējas atzīšanas pārtraukšanas prasībām un procentu izmaksas, kas atspoguļo investoram samaksātos procentus, tiek uzrādītas bilances postenī “Procentu izmaksas un tamlīdzīgas izmaksas” (5. piezīme).

Cesijas līgumi bez atpakaļpirkuma garantijām

Cesijas līgumi bez atpakaļpirkuma prasībām ir līgumi, kas būtībā nodod investoriem visus ar īpašumtiesībām saistītos riskus un atlīdzības, kas ir vienāda ar pilnībā proporcionālu naudas plūsmas daļu, kas saņemama no Koncerna parāda instrumentiem. Tādēļ šādus līgumus klasificē kā vienošanos par tranzīta pārskaitījumiem saskaņā ar SFPS Nr. 9. 

Tādējādi tiek pārtraukta atzīšana pilnai proporcionālai daļai, kas vienāda ar investora prasību saistībā ar attiecīgo parāda instrumentu.

Daļa, kuras atzīšana ir pārtraukta, tiek uzskaitīta ārpusbilancē (19. piezīme), un procentu ieņēmumi tiek atzīti attiecībā uz atlikušo līdzdalību. Atlikusī līdzdalība ir starpība starp procentiem, kas nopelnīti par attiecīgo Koncerna parāda instrumentu, un attiecīgo procentu daļu, ko nopelnījis investors.

Rezerves

Patiesās vērtības rezerve

Patiesās vērtības rezerve ietver kumulatīvās neto izmaiņas FVOCI parāda vērtspapīru patiesajā vērtībā līdz brīdim, kad aktīva atzīšana tiek pārtraukta vai tas tiek pārklasificēts. 

Pārējās rezerves

Pārējās rezerves tiek izmantotas, lai reģistrētu ietekmi no darījumiem ar īpašniekiem īpašnieku kapacitātē, un ietver Koncerna izsniegtas finanšu garantijas.

Iespējamās saistības un aktīvi 

Šajā finanšu pārskatā iespējamās saistības nav atzītas. Tās kā saistības tiek atzītas tikai tad, ja iespējamība, ka līdzekļi tiks izdoti, kļūst pietiekami pamatota. Iespējamie aktīvi šajā finanšu pārskatā netiek atzīti, bet tiek atspoguļoti tikai tad, kad iespējamība, ka ar darījumu saistītie ekonomiskie guvumi nonāks līdz Koncernam, ir pietiekami pamatota.

Maksājumi ar akcijām 

Pašu kapitāla darījumi

Izmaksas, kas radušās no darījumiem ar norēķiniem pašu kapitālā, tiek noteiktas patiesajā vērtībā datumā, kad norēķins ir piešķirts, izmantojot atbilstošu vērtēšanas modeli. Izmaksas tiek atzītas kā darbinieku pabalstu izmaksas kopā ar attiecīgu pieaugumu pašu kapitālā (citas kapitāla rezerves) laika periodā, kurā pakalpojums tiek sniegts un atkarībā no apstākļiem darba izpildes nosacījumi izpildīti (garantēšanas periods). Kumulatīvās izmaksas, kas saistībā ar pašu kapitāla darījumiem atzītas katrā pārskata datumā līdz garantēšanas datumam, atspoguļo pagājušo garantēšanas perioda laiku un Koncerna veikto labāko aplēsi attiecībā uz to pašu kapitāla instrumentu skaitu, kas galu galā tiks garantēti. Izmaksas vai ieņēmumi peļņas vai zaudējumu aprēķinā un pārējo apvienoto ienākumu pārskatā par attiecīgo periodu atspoguļo izmaiņas perioda sākumā un beigās atzītajās kumulatīvajās izmaksās.

Nekādas izmaksas netiek atzītas attiecībā uz atlīdzībām, kas galu galā netiek garantētas, jo nav izpildītas attiecīgās ārpustirgus saistības un/vai pakalpojumu nosacījumi. Ja atlīdzības ietver tirgus vai negarantētus nosacījumus, darījumi tiek uzskaitīti kā garantēti neatkarīgi no tā vai negarantētie nosacījumi ir izpildīti, ja visas citas saistības un/vai pakalpojumu nosacījumi ir izpildīti.

Ja atlīdzības pašu kapitāla darījuma veidā nosacījumi tiek mainīti, minimālā atzīstamā izmaksu summa ir nemodificētās atlīdzības patiesā vērtība piešķiršanas datumā, ja atlīdzības sākotnējie nosacījumi ir izpildīti. Papildu izmaksas, kas tiek noteiktas izmaiņu datumā, tiek atzītas par jebkādām izmaiņām, kas palielina ar akcijām veikto maksājumu kopējo patieso vērtību vai kā citādi dod darbiniekam zināmu labumu. Ja uzņēmums vai darījuma puse anulē atlīdzību, jebkāda atlīdzības atlikusī patiesā vērtība tiek nekavējoties atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā izmaksas.

Ieņēmumi un izmaksas

Izmaksas tiek atzītas to rašanās brīdī. Izmaksas atzīst bez pievienotās vērtības nodokļa. Dažās situācijās nav iespējams pilnībā atgūt PVN par saņemtiem pakalpojumiem vai PVN, kas aprēķināts saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu. Šādos gadījumos PVN atzīst attiecīgā izdevumu posteņa sastāvā. Tāds pats princips tiek piemērots gadījumos, kad nav atgūstams aktīva iegādes darījumā samaksāts PVN.

Ieņēmumi tiek atzīti atbilstoši pārliecībai par Koncerna iespēju gūt ekonomisko labumu un tik lielā apmērā, kādā to iespējams pamatoti noteikt.

Efektīvās procentu likmes metode

Saskaņā ar SFPS Nr.9 procentu ieņēmumus un izdevumus uzrāda, visiem amortizētajā iegādes vērtībā novērtētajiem finanšu aktīviem piemērojot efektīvo procentu likmi, kas precīzi diskontē aplēstos nākotnes naudas maksājumus vai ieņēmumus visā finanšu instrumenta lietderīgās izmantošanas laikā vai atkarībā no apstākļiem īsākā laika periodā līdz attiecīgā finanšu aktīva vai saistību neto uzskaites vērtībai.  Aprēķinā tiek ņemti vērā visi finanšu instrumenta līguma nosacījumi, un tas ietver visas maksas vai papildu izmaksas, kas ir tieši attiecināmas uz šo instrumentu un ir neatņemama efektīvās procentu likmes, bet ne nākotnes kredītu zaudējumu sastāvdaļa.  

Kad finanšu aktīvs kļūst par tādu, kura vērtība ir samazinājusies, un tiek klasificēts kā 3. kategorijas, Koncerns aprēķina procentu ienākumus, piemērojot EIR finanšu aktīva neto amortizētajai iegādes vērtībai. Ja finanšu aktīvs atveseļojas un tā vērtība vairs netiek uzskatīta par samazinātu, Koncerns atkal aprēķina procentu ienākumus bruto vērtībā. 

Līguma saistības

Līguma saistības ir pienākums nodot preces vai pakalpojumus klientam, par kuriem Koncerns ir saņēmis atlīdzību no klienta (vai par ko pienākas atlīdzība no klienta). Ja klients samaksā atlīdzību, pirms Koncerns nodod preci vai pakalpojumu klientam, līguma saistības tiek atzītas, kad maksājums ir veikts vai pienācis maksājuma veikšanas termiņš (atkarībā no tā, kurš no šiem notikumiem noticis agrāk). Līguma saistības tiek atzītas kā ieņēmumi, kad Koncerns ir izpildījis savus līgumā noteiktos pienākumus.
Koncerna konsolidētajā finanšu stāvokļa pārskatā 2022. gada 31. decembrī nav ietverta līgumsaistību summa. 

Uzņēmumu ienākuma nodoklis

Sākot ar 2018. gada 1. janvāri, saskaņā ar Latvijas Republikas Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma izmaiņām juridiskām personām nav jāmaksā ienākuma nodoklis par gūto peļņu. Uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek maksāts par sadalīto peļņu un nosacīti sadalīto peļņu. Tādējādi pārskata perioda nodokļa aktīvi un saistības tiek novērtētas, izmantojot nodokļu likmi, kas piemērojama nesadalītajai peļņai. Sākot ar 2018. gada 1. janvāri, sadalītajai un nosacīti sadalītajai peļņai tiek piemērota nodokļa likme 20 procentu apmērā no bruto summas jeb 20/80 no neto izmaksām. Uzņēmumu ienākuma nodoklis par dividenžu izmaksu tiek atzīts konsolidētajā peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā izmaksas tajā pārskata periodā, kad attiecīgās dividendes pasludinātas, savukārt pārējiem nosacītās peļņas objektiem - brīdī, kad izmaksas radušās pārskata gada ietvaros.

Konsolidētais finanšu pārskats ietver Koncerna Latvijā strādājošo meitas sabiedrību par pārskata gadu aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likme Latvijā ir 20%. Par pārskata gadu aprēķinātais uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek atzīts peļņas vai zaudējumu aprēķinā, izņemot, ja tas attiecas uz posteņiem, kas atzīti tieši pašu kapitālā vai pārējos apvienotajos ienākumos; tādā gadījumā tas tie atzīts tieši pašu kapitālā vai pārējos apvienotajos ienākumos.

Pirms dividenžu izsludināšanas nekādi uzkrājumi uzņēmumu ienākuma nodoklim par dividenžu izmaksu netiek atzīti, bet informācija par iespējamām saistībām tiek sniegta konsolidētā finanšu pārskata pielikumā.

Tā kā UIN tiek maksāts par sadalīto peļņu un nosacīti sadalīto peļņu, neveidojas pagaidu starpības starp aktīvu un saistību vērtībām, kas tika izmantotas nodokļu aprēķiniem, un to vērtību grāmatvedības uzskaitē. Tāpēc netiek atzīts ne atliktā nodokļa aktīvs, ne atliktā nodokļa saistības.

Saistītās personas

Ja viena persona var kontrolēt otru vai arī, ja tai ir ievērojama ietekme uz otru pusi, pieņemot ar finansēm vai saimniecisko darbību saistītus lēmumus, tad tās tiek uzskatītas par saistītām personām. Koncerna saistītās personas ir akcionāri, kas varētu kontrolēt vai kam ir būtiska ietekme pār Koncernu, pieņemot ar saimniecisko darbību saistītus lēmumus, Koncerna augsta līmeņa vadība, ieskaitot tā uzraudzības struktūru ─ Revīzijas komisiju, un iepriekš minēto personu tuvi ģimenes locekļi, kā arī sabiedrības, kurās minētajām personām ir kontrole vai būtiska ietekme.

Koncerns ir noteicis, ka persona vai tuvs šās personas ģimenes loceklis ir saistīts ar pārskatu sniedzēju, ja: 

• šai personai ir kontrole vai kopīga kontrole pār pārskatu sniedzēju; 

• šai personai ir būtiska ietekme pār pārskata sniedzēju; vai 

• šī persona ir pārskatu sniedzēja vai tā mātes sabiedrības augstākās vadības pārstāvis.

Sabiedrība ir saistīta ar pārskatu sniedzēju, ja tā atbilst šādiem nosacījumiem:

• sabiedrība un pārskatu sniedzējs pieder vienai uzņēmumu grupai (kas nozīmē, ka mātes sabiedrība, meitas sabiedrība un māsu sabiedrības ir saistītās puses vienai otrai);

• viena sabiedrība ir otras sabiedrības asociēta sabiedrība vai kopuzņēmums (vai asociēta sabiedrība vai kopuzņēmums tās grupas sabiedrībai, kurai pieder otra sabiedrība);

• abas sabiedrības ir kopuzņēmumi vienai un tai pašai trešajai pusei;

• viena sabiedrība ir trešās puses kopuzņēmums, bet otra sabiedrība ir tās pašas trešās puses asociētā sabiedrība;

• sabiedrība ir pēcnodarbinātības pabalstu plāns atskaišu sniedzēja sabiedrības darbiniekiem vai sabiedrības, kura saistīta ar pārskatu sniedzēju, darbiniekiem. Ja pārskatu sniedzējs pats ir šāda veida plāns, saistītās puses ir arī to sponsorējošie darba devēji;

• sabiedrību kontrolē vai kopīgi kontrolē persona, kas identificēta (a) punktā;

• personai, kas identificēta (a) (i) punktā, ir būtiska ietekme pār sabiedrību vai ir sabiedrības (vai tās mātes sabiedrības) augstākās vadības pārstāvis.

• sabiedrība vai jebkurš grupas, kurai tā pieder, loceklis sniedz augstākās vadības personāla pakalpojumus pārskatu sniedzējam vai tā mātes sabiedrībai.

Darījumi ar saistītām pusēm ir resursu, pakalpojumu vai saistību nodošana starp pārskatu sniedzēju un tā saistīto pusi neatkarīgi no tā, vai par to ir noteikta atlīdzība.

Dividendes

Dividenžu izmaksa Koncerna akcionāriem Koncerna konsolidētajā finanšu pārskatā tiek atzīta kā saistības un nesadalītās peļņas sadale tajā periodā, kurā Koncerna akcionāri apstiprinājuši dividendes. (28. piezīme).

Notikumi pēc bilances datuma

Konsolidētajos finanšu pārskatos tiek atspoguļoti tādi notikumi pēc pārskata gada beigām, kas sniedz papildu informāciju par Koncerna finansiālo stāvokli finanšu stāvokļa pārskata sagatavošanas datumā (koriģējošie notikumi). Ja notikumi pēc pārskata gada beigām nav koriģējoši, tie tiek atspoguļoti finanšu pārskata pielikumos tikai tad, ja tie ir būtiski.

5. Procentu izdevumi

Finanšu gada laikā Koncerns veiksmīgi piesaistīja finansējumu, izmantojot savstarpējās kreditēšanas platformu. Procentu izdevumi no savstarpējās kreditēšanas platformas ir samazinājušies salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, jo ir samazinājies savstarpējās kreditēšanas platformās piesaistītā finansējuma apjoms.

Plašāka informācija sniegta 31. piezīmē.

2022. un 2021. gados Koncerns cedēja debitoru parādus saistītām un nesaistītām pusēm. Plašāka informācija par darījumiem ar saistītām pusēm ir sniegta 35. piezīmē.

Portfelis, kas tika cedēts saistītai pusei, ietver tikai aktīvus līgumus, kas būtiski palielināja cesijas ienākumus, bet līgumi, kas tika cedēti nesaistītām pusēm, ietver bezcerīgus parādus, kuru līgumi ir tikuši pārtraukti un kurus Koncerns nesagaidīja atgūt pilnā apmērā, pārjaunojot līgumu.

Cedējot no finanšu nomas izrietošās prasības vai kredītu un izsniegto avansu portfeli, Koncerns rezervē cedētajiem aktīviem izveidoto uzkrājumu vērtības samazinājumam daļu (19. piezīme un 20. piezīme).

Neto zaudējumus, kas rodas no cedētā portfeļa atzīšanas pārtraukšanas, Koncerns atzīst atsevišķi un samazina par cesijas ienākumiem.

11. Ieņēmumi no automašīnu pārdošanas

Neto rezultāts no pārdošanas ir peļņa 2022. un zaudējumi 2021. gadā.

Maksa par Koncerna sabiedrību 2022. gada finanšu pārskatu revīziju veido 75 250 EUR, Mātes sabiedrībai - 46 000 EUR (2021: 87 000 EUR; Mātes sabiedrībai - 55 000 EUR).

14. Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi

*Ieņēmumos no komisijas maksas par klientu piesaisti tiek iekļauti ieņēm,umi no saistītām pusēm. 

* Ieņēmumi no izmaksu kompensācijām par dīleru komisijām, automašīnu uzturēšanas izmaksas, datubāzes u.c. izmaksas, šajos konsolidētajos finanšu pārskatos, ir uzrādīti neto vērtībā.